Ir pagājis neilgs laiciņš kopš manas pēdējās nopietnās ieskaites skolā - bodyart. Taču vēl aizvien ar humoru atceros savu ķēpāšanos pa kāda cilvēka ķermeni. Ar ķermeņa mākslu man gāja visādi, skaidrs ir viens - ir cilvēki, kuriem krāsot padodas, kad iesaistīts ūdens, un ir tādi, kuriem tas nepadodas ne uz papīra, ne cilvēka (es *khm*). :D

Sākot ar trīcošām rokām un mulsuma mirkļiem, beidzot ar pleķiem krāsas dēļ un caurumiem parūkā. Ar kuru, starp citu, man bija pavisam jautri - izveidoju pastižu savas istabas telpās zemā apgaismojumā un ieskaites dienā dienasgaismā sapratu, ka darbam ir pārlieku daudz redzamu caurumu un laika to labot vairs nav!

Neapšaubāmi šai izpriecai ir nepieciešamas labas, kvalitatīvas krāsa (ar grāmatnīcās nopērkamām nesanāks izlīdzēties) un varen lielai mīlestībai pret gleznošanu, kā arī kolekcijai ar dažādām otām! Tagad, kad šis viss ir aiz muguras, esmu priecīga par virzīšanos tālāk - tālāk no bodyart. :D

Hei, priekš paša pirmā darba vienā reizē tīri neko :)